Latviski, bet citādi
19. janvārī Ludzas pilsētas ģimnāzijā latviešu valodas stunda par dialektiem 12. klasē bija īpaša. To vadīja Ventspils Amatu mājas darbiniece – stāstniece, pirtslietu zinātāja un zāļu sieva Līga Reitere. Šai stundā varējām pārliecināties, cik bagāta un katrā novadā atšķirīga ir latviešu valoda. Lībiskā dialekta īpatnības Līgas stāstījumā bija dzīvā, interesantā stāstījumā. Varēja pārliecināties, ka valoda atklāj arī priekšstatu, domāšanas un vērtību atšķirības katrā novadā. Šai dialektā, piemēram, uzrunājot cilvēku, netiek dalītas dzimtes. Teiciens, ka „viš ir skaists kā lōp” meitenei ir nevis apvainojums, bet kompliments, jo lops zemniekam ir liela vērtība un bagātība. Ja puisi salīdzina ar mežacūku, tas arī esot augsts novērtējums, kas izsaka spēku un stabilitāti. Skaisti un cieņas pilni skan vectēva un vecāsmātes apzīmējumi: dižtēvs un dižmāte. Īsajā tikšanās reizē Līga Reitere nedaudz atklāja kurzemnieku dabu: tiešu, varbūt nedaudz skarbu, kas atklājas arī valodā.
Galvenais stundas ieguvums bija atziņa, ka valodas atšķirīgās īpatnības ir bagātība, kas jāsaglabā. Mēs varam būt lepni, ka latgaliski runājam, dziedam, rakstām, ka valoda ir dzīva. Līga Reitere savukārt pastāstīja, ka lībiskā dialekta īpatnības valodā diemžēl ir saglabājis retais. Lai novērtētu to, kas mums ir, dažkārt vajag uz sevi palūkoties svešinieka acīm.
