Ssoma

Programma "Latvijas skolas soma"

Programmas "Latvijas skolas soma" īstenošanu Ludzas pilsētas ģimnāzijā koordinē direktora vietnece audzināšanas jomā Rita Bogomola, 2019./2020.mācību gadā - Iveta Ladusāne.

 

2.b klase teātrī

28.11.2019.
Privātajā zoodārzā “Olga” kādu nakti iemaldās neredzēts dzīvnieks, kurš līdzinās ne īsti ķenguram, ne īsti trusim. Zoodārza direktore Olga nolemj noskaidrot dzīvnieka izcelsmi un ierašanās iemeslus. Noslēpumainais viesis ir patiešām labsirdīgs un asprātīgs, bet, kad negaidītā kārtā zoodārzā izceļas ugunsgrēks, jauniegūtais draugs pazūd. Zoodārza darbinieki nolemj apvienot spēkus – un sākas izmeklēšana, kuras laikā aizdomās tiek turēts ikviens.

Nelija Žuka, 2.b klases audzinātāja

 

Izrāde lika domāt

 26.11.2019. 
15.novembrī mēs, 11.klašu skolēni, apmeklējām Rīgas Krievu drāmas teātra viesizrādi “Graņonka” Latgales vēstniecībā “Gors”. Šo iespēju mums sagādāja projekta “Latvijas skolas soma” finansējums.

Izrāde lika mums padomāt par to, ka katram cilvēkam ir dota izvēle: lietot alkoholu vai nē. Bija izspēlētas 8 dzīves situācijas, kas parādīja alkohola lietošanas sekas.

Vienā no epizodēm redzējām, kā apkārtējo cilvēku ietekmē apreibinošās vielas sāk lietot arī tas, kurš to iepriekš nav darījis.

Aktieri meistarīgi pārtapa no vienas lomas citā. Mūs pārsteidza, ka visa lugas darbība notika uz galda, un galds kļuva par vienu no izrādes tēliem.

Izrāde bija “smaga”, jo traģisku brīžu bija vairāk nekā komisku.

Pēc lugas noskatīšanās katram bija  ko padomāt par redzēto: kādas sekas alkohola lietošanai ir cilvēku likteņos.

11.klašu audzinātājas Marija Matuseviča, Dzidra Razumejeva

 

Latvijas Nacionālā teātra apmeklējums

25.11.2019.
21.novembrī Ludzas pilsētas ģimnāzijas 12.b klases izglītojamie projekta "Latvijas skolas soma" ietvaros apmeklēja izrādi "Indrāni" Latvijas Nacionālajā teātrī.

R.Blaumaņa drāma "Indrāni" ir psiholoģiskā reālisma paraugs latviešu literatūrā, kur Blaumanis analizē savstarpējās attiecības. Drāmas centrā - paaudžu atšķirības, tomēr drāmā slēpjas kas dziļāks - kas notiek, kad saduras emocionālā un materiālā ideoloģija. Kurai no tām ir lielāks spēks?

 Skolēni atzīst, ka tā ir vienreizēja iespēja savas teorētiskās  latviešu literatūras zināšanas pilnīgot, piedaloties praktiskajā  procesā.

Arnita secināja, ka teātra izrādes apmeklējums radīja interesi par teātra mākslu, kā arī par literatūru un kultūru. Teātra māksla attīsta radošo domāšanu, kā arī šādas mācību ekskursijas ļauj labāk saprast ne tikai problēmas, bet arī vēsturisko fonu.  Īpašu noskaņu radīja apstāklis, ka izrāde norisinājās Nacionālā teātra Aktieru zālē.

Izrāde raisīja skolēnos pārdomas par sižetu, dzīvi, teātri, un pēc pasākuma skolēni daudz diskutēja. Mūsu skolēni atzina, ka teātra izrādes būtu jāapmeklē biežāk, viņi to arī labprāt darītu, ja vien būtu tāda iespēja. Vidusskolēni piekrīt R.Blaumanim - "tās rīkstes, ko bērni vecākiem griež, sāp visvairāk".

LPĢ skolotājas Līga un Ilona

 

Mācību spēle "Rīga 1944"

12.11.2019.
6.novembrī projekta „Skolas soma” ietvaros 10.b klases skolēni piedalījās muzeja „Latvieši pasaulē” piedāvātās nodarbībās Rīgā izlaušanās spēlē „Bēgļu gaitās” - konkrēti mācību spēlē „Rīga 1944” ar orientēšanās uzdevumiem Vecrīgā.

Šīs nodarbības skolēniem ļāva iejusties bēgšanā no Rīgas II pasaules kara beigās 1944.gada oktobrī. Klasē lielākā daļa skolēnu nekad nav piedalījušies izlaušanās spēlēs- tā bija vērtīga un interesanta pieredze.

„Mēs noteikti izvēlējāmies aktivitāti atbilstoši mūsu vecumam. Visas tēmas un stāsti bija interesanti un mums saprotami. Izlaušanās spēle man šķita vislabākā aktivitāte, kaut gan neviena grupa neizgāja līdz beigām.”

„Es nodarbībās uzzināju, cik grūti bija bēgļiem 1944.gadā, un to, ka viņi daudz pārdzīvoja, ka viņi neatgriezīsies mājās. Strādājot komandā, daudz ieguvu.”

„Man ļoti patika orientēšanās pa Rīgu, jo tā deva man iespēju iemācīties izmantot karti un apskatīti vēsturiskās vietas.”

„Man bija ļoti noderīgi atsvaidzināt savas zināšanas par 2.Pasaules kara bēgļu gaitām. Mums bija iespēja iejusties tajā laikā dzīvojošo cilvēku sajūtās, un izjust 1944.gada bēgļu emocijas. Kā arī ļoti noderīgi bija iemācīties orientēties pa Rīgu.”

„Gribētu pateikt, ka izlaušanas spēlē tiešām varēja izjust 1944.gada cilvēku emocijas un sajūtas. Kolosāls tā laika telpu iekārtojums, kas pastiprināja 1944.gada realitāti. Man tas bija vienlaicīgi gan aizraujoši, gan baisi..”

„Ieguvu pozitīvas emocijas, uzzināju daudz par 2. Pasaules kara bēgļu gaitām, par to kā cilvēki jutās un mēģināja izdzīvot. Izlaušanās spēlē iemācījos labāk sadarboties ar citiem un spēt loģiski domāt. Spēļu un nodarbību vadītāji arī  bija ļoti atsaucīgi un labsirdīgi.”

„Man patika ekskursija, bija ļoti interesanti, es daudz uzzināju. Daudz faktu par bēgļu gaitām un 1944.gadu. Īpaši man patika izlaušanās spēle.”

 „Bija interesanti un aizraujoši izlauzties no istabas, lai paspētu uz kuģi. Šis kvests- izlaušanās spēle, rada tās emocijas, kuras izjuta cilvēki tajā momentā- kad tev ir maz laika, tev ir jāizdara izvēle- ko ņemt, ko atstāt, kad dodies prom no dzimtenes. Taču ar orientēšanos mūsu grupai klājās bēdīgi- no visiem objektiem atradām tikai trīs, bet, neskatoties uz to, bija aizraujoši!”

„Ļoti patika izlaušanās spēle, uzzināju, kā izskatījās 1944.gada istaba, priekšmeti utt. Pateicoties orientēšanās spēlei, es iepazinu Vecrīgu”

„Šīs nodarbības man deva daudz jaunu emociju un es daudz ko uzzināju un ieraudzīju, piemēram, ko cilvēki ņēma līdzi uz citu valsti, kad bēga no mājām. Man ļoti patika izlaušanās spēle, es jutos, kā īstais bēglis.”

Paldies biedrībai „Latvieši pasaulē” par aizraujošām nodarbībām!

Ineta Abricka, 10.b klases audzinātāja

 

Izzinoša ekskursija Daugavpilī

07.11.2019.
31.oktobrī 5.a un 5.c klases skolēni projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros devās ekskursijā uz Daugavpili.

Rīta agrumā apmeklējām Daugavpils skrošu rūpnīcu, vēlāk devāmies uz Marka Rotko mākslas centru.

“Skrošu rūpnīcā uzzināju, ka tā ir vienīgā Latvijā, dibināta 1886. gadā,” saka Reinis. Patrīcija saprata, ka skrotis izgatavotas no veselībai kaitīgiem materiāliem, tāpēc tās nevajag turēt kabatā, bet Kristeram vislabāk patika šaut ar gaisa šauteni.

Marka Rotko mākslas centrā skolēni apmeklēja ne tikai izstādi, bet radīja arī savus mākslas darbus. Loriana atzīst: “ Pārsteidza tas, ka mākslas centrā ir informācija par Ludzas vēsturi un tika minēts pilsētas senais nosaukums.”

Skolēnu viedokļus apkopoja klases audzinātājas Līga un Ieva

 

Melngalvju namā

07.10.2019.
29.oktobrī 8.ab klases skolēni programmas “Skolas soma” ietvaros apmeklēja Melngalvju namu. Skolēni tika iepazīstināti ar Melngalvju nama vēsturi un nozīmi. Rīgas dzīvē no viduslaikiem līdz mūsdienām. Skolēniem bija iespēja iejusties bruņinieka lomā, uzvelkot bruņas. Vairāki izmēģināja kalt monētas. Tās vēlāk atdeva piemiņai. Pārsteigumu skolēnos izraisīja lielā zāle ar krāšņām kristāla lustrām, apgleznotiem griestiem un milzīgajām gleznām uz sienām.

5D kino “Lidojums virs Rīgas” deva iespēju pabūt Operas namā mēģinājuma laikā, izstaigāt prezidenta pils telpas, apmeklēt Mākslas muzeju un no putna lidojuma izpētīt Brīvības pieminekli. Paldies par izzinošu ekskursiju Melngalvju nama darbiniekiem.

Inta Žeikare, 8.b klases audzinātāja

 

Teātrī atklājam pasaku pasauli

Ole07.11.2019.
- Neviens nezina tik daudz pasaku, cik zina Ole Lukoije. Viņš gan prot vareni stāstīt!

Vakarā, kad bērni samiegojas, ierodas Ole Lukoije. Vienās zeķēs viņš klusītiņām nāk augšup pa kāpnēm, nedzirdami iesoļo istabā un apsēžas uz gultas malas. Katrā padusē viņam lietussargs: viens ar košām bildītēm, kuru viņš izpleš pār labiem bērniem, un tad tie visu nakti sapņo visjaukākās pasakas; bet otru, pavisam vienkāršu, viņš izpleš pār nepaklausīgiem bērniem, un tie savukārt guļ visu nakti kā bluķi, un no rīta atklājas, ka viņi itin neko nav sapņojuši.
Miega vīriņš nāk no dāņu tautas pasākām, bet par Ole Lukoije viņu savulaik nosauca pasaku meistars Hanss Kristiāns Andersens. Mūsu bērniem viņš varētu būtu zināms kā Ole Miedziņš.

Par to uzzinājām, kad 6.novembrī projekta ”Latvijas Skolas soma” ietvaros 4.b klases skolēni apmeklēja Rēzeknes teātra ”Joriks”  izrādi ”OLE LUKOLIJE”. Izrāde ieinteresēja un izraisīja pārdomas.

 Mēs visi kopā ar Oli devāmies pasakainā ceļojumā un satikām iemīļotus H. K.Andersena pasaku varoņus - Alvas zaldātiņu, Japānas imperatoru un viņa lakstīgalu, Pasakaino Princi un viņa karalisko ģimeni, nabadzīgo meiteni, kura atrada burvju kurpes, un citus pasaku varoņus.

Skolēni bija sajūsmināti. Tā nebija līdzīga citām izrādēm, kuras apmeklējām agrāk, jo šai uzvedumā lielākā daļa varoņu savas lomas tēloja tikai ar kustībām un žestiem – nesarunājoties.

Skaidrīte Pule, 4.b klases audzinātāja

 

Brauciens uz Gaujas Nacionālo parku programmas “Skolas soma” ietvaros

4.oktobrī 7.c klase devās ekskursijā uz Gaujas Nacionālo parku, projekts “Skolas soma” apmaksāja ceļu un gida pakalpojumus.

Mērķis: doties pārgājienā pa Līču – Laņģu klintīm, lai iepazītu smilšakmens iezi; apskatīt māla ieguves karjerus un noskaidrot māla ieguves nozīmi.

Mērķis tika realizēts. 6,5 km garā tūristu taka mums ļāva skatīt un iepazīt smilšakmeni, mēs priecājāmies par skaistajām Latvijas klintīm, rudenīgo dabu un vērīgi klausījāmies gides Sigitas Klētnieces – www.facebook.com/cesisinside - stāstījumā, cik unikālas ir šīs klintis un kas ir jāievēro, lai par tām varētu priecāties arī nākamās paaudzes. Šeit ir daudz avotu, kas ir bagāti ar dažādiem minerāļiem, mēs pagaršojām ūdeni no visiem, izjuzdami garšas nianses, paņēmām arī līdzi ūdeni kā suvenīru no noslēpumainajiem avotiem. Ejot vērojām dabu, kāds mācījās atpazīt kokus, kāds garšoja plūškoka ogas vai pētīja sēnes, vēroja putnus… piknikā vienā no alām uzzinājām, ka šajā teritorijā nedrīkst kurināt ugunskurus, alā jo īpaši, jo var izraisīt nogruvumu.

Tūrisma takas sākums un beigas ir rūpnīcas “Lodes” izstrādātais māla karjers. Mēs redzējām dažādus māla slāņus; sarkano mālu, ko izmanto ķieģeļu ražošanā, un zilo mālu, kas noder medicīnā. Rūpnīca “Lode” atrodas netālu no karjera, izrādās, ka mālam ir jāstāv veselu gadu izraktam un sabērtam kaudzēs, lai tas bagātinātos ar skābekli, veselu gadu, tikai tad tas der ražošanai. Iedomājaties, cik daudz māla ir izmantojusi šī rūpnīca, ja tā ir dibināta 1963.gadā.

Vēl uzzinājām, ka tad, kad notika pēdējā kontinentu pārvietošanās pirms 250 miljoniem gadu (Devona periods), šī sauszemes daļa, kur tagad atrodas Latvija, pie mums atpeldēja no ekvatora. Te 20.gs. 80.gados atrada 2.lielāko bruņuzivju fosiliju koloniju, kuras eksemplāri tagad atrodas daudzos Eiropas un Krievijas muzejos.

6,5 km “paskrēja” ātri, mums bija interesanti un pavisam viegli, mēs pat nenogurām, tāpēc vēl devāmies uz Velna alu, kur kādreiz mājojuši īsti velni… tagad to vairs nav. Netālu no alas ir sataisīta baso pēdu taka, pa kuru skraidot var atpūtināt kājas.

Pēdējais apskates objekts bija  dzejnieka Eduarda Veidenbauma muzejs Kalāčos. Mums bija iespēja ieelpot 19.gs. gaisu un uzzināt vairāk par cilvēku, kurš 24 gadu vecumā zinājis 8 un vairāk valodas, virtuozi spēlējis vijoli, sacerējis dzeju, studējis jurisprudenci un domājis par ekonomikas uzlabošanas iespējām, diemžēl 4mēnešus līdz savai 25.dzimšanas dienai mira no tuberkulozes. Neviļus radās jautājumi: “Ko šis cilvēks vēl izdarītu, ja viņam būtu bijis laiks?  Kā mēs izmantojam savu laiku?”

Tā nu, domājot par redzēto un dzirdēto, devāmies mājās, iesakām šo maršrutu arī citiem, jo daudz ko atklāsiet un izpētīsiet.

Daina Naruševiča, 7.c klases audzinātāja

 

Valmieras teātra apmeklējums

10.a08.10.2019. programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros 10.a klases audzēkņi skatījās drāmu “Pazudušais dēls” Valmieras teātrī. Atziņas, kas radās pēc izrādes noskatīšanās:

“Aktieru tēlojums bija brīnišķīgs. Interesanta bija apaļā zāle, kur aktieri atrodas ļoti tuvu skatītājam, dažbrīd pat blakus. Bija moments, kad sāku raudāt. Es vēlētos apmeklēt līdzīgu izrādi vēl.”
“Dažas epizodes bija nesaprotamas, bet kopumā iespaids par redzēto – pozitīvs.”
“Aktieri labi parādīja savas emocijas ar mīmiku, žestiem, nobeigumā bija sajūta, ka kaut kā pietrūkst.”10.a
“Pēc izrādes noskatīšanās secināju, ka vecāki mūsu dzīvē ir ļoti svarīgi un nav jānaidojas. Sapratu, ka nedrīkst precēties naudas vai kādu citu apstākļu dēļ. Mīlestībai jābūt īstai.”
“Izrādē aktualizētās problēmas – dzeršana, azartspēles – ir svarīgas arī mūsdienās.”
“Beigas izrādei bija skumīgas, bet izrādes gaitā neizpalika arī jautrība un smiekli.”
“Interesanti bija, kā aktieri paši mainīja dekorācijas, kādi specefekti izdomāti, piemēram, tēvs nošauj dēlu Krustiņu kā zagli – šāviena vietā sprāgst spuldzīte, iestājas tumsa…”
“Šāviens… mātes kliedziens… tumsa. Izrādes beigas, aktieri aiziet un atgriežas, aplausu sagaidīti. Gribas it kā turpinājumu, tikai vēlāk nāk apjausma, ka arī dzīvē, kad zaudējam tuvinieku, gribas turpinājumu, bet nav…”

Anastasija Jermaļonoka, 10.a klases audzinātāja

© 2019 Ludzas pilsētas ģimnāzija. Visas tiesības paturētas
Real time web analytics, Heat map tracking