Eiropas Sociālā fonda projekts "Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai"
Projekta numurs: 8.3.2.2/16/I/001

 

Mācību vizīte uz dabas izglītības centru  "Rāzna"

Norises laiks: 2020.gada 1.oktobris
Mērķis un uzdevumi:
Apmeklēt  dabas izglītības centru  ,,Rāzna”.  
Iepazīt  Latvijas ekosistēmas daudzveidību un dažādību.
Pilnveidot teorētiskās un praktiskās zināšanas dabas zinībās, veidot izpratni par augu un dzīvnieku valsts bagātību un atšķirībām dažādās ekosistēmās.
Pilnveidot katra skolēna praktiskās iemaņas, vērojot un iepazīstot dabu.

Dalībnieki:  Ludzas pilsētas ģimnāzijas  6.klases skolēni

Mācību vizītes gaita:
Dabas izglītības centrs „Rāzna” mājvietu radis Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta pārvaldes ēkā Rāznas ezera krastā Rāznas Nacionālajā parkā.

Izglītības centra vadītāja Regīna Indriķe mūs sagaidīja saulainā un rudens krāsu pārbagātā 1.oktobra rītā. Viņa īsi instruēja par drošības pasākumiem (roku dezinfekcija un distances ievērošana) centra apmeklējuma laikā un aicināja uz nodarbību “Latvijas ekosistēmu daudzveidība”.

Telpa jau bija sagatavota darbam mazajās grupās. Uz katra galda bija plakāts ar uzrakstu, piemēram, EZERS, UPE, PURVS, PĻAVA, PIEJŪRAS teritorija. Skolēniem bija jāparāda savas zināšanas , kas apgūtas dabas zinību mācību stundās. Skolēnu uzdevums bija uz lapas uzrakstīt visus augus un dzīvniekus, kuri varētu mitināties katrā no ekosistēmām.  Pēc 10 minūšu  darba, skolēni pārrunāja paveikto, papildināja un laboja informāciju.

Grupu darbs turpinājās , liekot puzli, kurā attēloti katrai ekosistēmai raksturīgie augi un dzīvnieki. Skolēni saņēma arī nelielu aprakstu par katru objektu un sagatavoja stāstījumu par 3 katras ekosistēmas augiem, iemītniekiem.

Nodarbības nobeigumā kopīgā aplī katrs skolēns pateica to, ko jaunu uzzināja, kas šķita interesants.

Izziņas process turpinājās dabas parka teritorijā, kur skolēni strādāja individuāli: pētīja kokus, koku zarus, lapas un sēklas.

Nākošo nodarbību vadīja izglītības centra darbiniece Agnese Eglīte. Viņa vispirms iepazīstināja ar attēliem un koku lapu herbārijiem, bet pēc tam kopā ar skolēniem devās parka teritorijā atpazīt kokus.  Nākošais uzdevums tika uzdots skolēnu pārim, kuriem bija jāpiefiksē vismaz deviņas dažādas koku sugas.Ir patīkami atzīt  , ka audzēkņi labi prot atpazīt kokus dabā. Centīgākie  noteiktā laika sprīdī saskatīja pat trīspadsmit koku sugas!

Mājupceļā apmeklējām Mākoņkalnu, par kuru skolēni bija atraduši gan izcelšanās teikas, gan aktuālo informāciju. Arī Mākoņkalnā mēģinājām saskatīt dabā dažādas  koku sugu un  citu augu daudzveidību.

Secinājumi:

  • Skolēni patstāvīgi prot noteikt koku sugas, atpazīst koku lapas.
  • Skolēni ir pilnveidojuši savas teorētiskās zināšanas par Latvijas ekosistēmas daudzveidību. Savas teorētiskās zināšanas skolēni pilnveidoja praksē.
  • Ir pilnvedotas katra skolēna praktiskās iemaņas, audzēkņi ir motivēti ar lielāku interesi pētīt un saskatīt Latvijas dabas daudzveidību.
  • Skolēni ir apmeklējuši dabas izglītības centru "Rāzna”, audzēkņi izprot šādu centru nozīmi dabas daudzveidības pētīšanā.

Ieva Eriņa, kulturoloģijas skolotāja
Foto: Ieva Eriņa

 

Mācību vizīte uz Viktora Ķirpa Ates muzeju

Norises laiks: 2020.gada 30.septembris.
Mērķis un uzdevumi:
Apmeklējot Kalncempju pagasta Viktora Ķirpa Ates muzeju, iepazīt latviešu dzīves veidu, vērtības senatnē.
Iepazīties ar senču izmantotajiem kokapstrādes, metālapstrādes un zemkopības darbarīkiem un tehniku.
Pilnveidot teorētiskās un praktiskās zināšanas Latvijas vēsturē, literatūrā, sociālajās zinībās, mājturībā un tehnoloģijās. 
Pilnveidot katra skolēna praktiskās iemaņas.

Dalībnieki: Ludzas pilsētas ģimnāzijas 9.  klašu audzēkņi (kopā 40 skolēni).

Mācību vizītes gaita:
Pirms doties uz muzeju, skolēni  ieguva priekšzināšanas par muzeja darbības virzieniem. Ceļā tika pievērsta uzmanība apdzīvotām vietām – novadu centriem Kārsavai, Baltinavai, Balviem.

Pēc  ierašanās muzejā, audzēkņi tika sadalīti divās grupās. Viena grupa devās apskatīt lauku sētas ēkas, otra - apguva  māla trauku tapšanas posmus un izgatavoja  keramikas izstrādājumus. Tad grupas mainījās vietām.

Muzeja teritorijā izvietotas 11 senajai Vidzemei raksturīgas lauku sētas ēkas. Mācību vizītes laikā skolēni apskatīja  desmit senlaicīgās , vēsturiskās celtnes. Katrā no tām skolēni  uzzināja  kaut ko jaunu. Lielu interesi skolēnos izraisīja traktoru un motoru šķūņa apmeklējums.  Bija iespēja apsēsties pie traktora stūres un salīdzināt, cik ļoti 21. gadsimtā attīstījusies mašīnbūve. Redzējām pirmos traktorus, kas ir pilnīgi atšķirīgi no mūsdienu tehnikas. Motoru šķūnī izpētot tehniku, varēja redzēt, kā rūpniecības apvērsuma laikā progresēja tehnika.

 Melnājā pirtī audzēkņus  pārsteidza fakti, ka dažkārt pirtī dzīvoja ģimenes, un te notika dzemdības.

Labības šķūnī pārsteigumu  sagādāja linu maļamā mašīna. Skolēni izmēģināja griezt smago ratu. Kad skolēni uzzināja, ka septembrī muzejā svētku dienās tiek iedarbinātas vairākas iekārtas un tiek rādīts, kā tās strādāja kādreiz, daudzi skolēni izteica vēlmi nākamjā gadā atbraukt uz muzeju, lai redzētu visu procesā. Smēdē varēja pārliecināties, cik stipram bija jābūt kalējam, lai  pagatavotu metāla darbarīkus. Noskaidrojām svarīgākos darbarīku nosaukumus un to pielietošanas iespējas.

Zirgu inventāra šķūnī, ģēpelē un ratnīcā apskatījām zirgu vilkmes inventāru: arklus, ecēšas, pļaujmašīnas. Ar interesi tika pētīti transporta līdzekļi: droškas, ragavas un rati dažādiem lauksaimniecības darbiem. Gide rosināja salīdzināt tos ar mūsdienu transporta līdzekļiem. Pētot galdniecības rīkus, skolēni atklāja, ka kokapstrādes darbnīcās daži instrumenti tiek izmantoti arī tagad.

Pūnīte jeb siena šķūnis bija zināma, bet pārsteidza, ka ekskursanti vasarās to izmanto arī kā ekskluzīvu viesnīcu.

Rija bija noslēpumu pilna. Te mājo arī ragana un velns, kas, kā izrādījās ne vienmēr ir tikai negatīvi varoņi. Skolēni uzzināja, kādi lauksaimniecības  darbi notika rijā senos laikos.

Saimes mājā skolēniem bija iespēja izpētīt dzīvojamās istabas iekārtojumu un arī nogaršot rupjmaizi ar medu.

Radošajā darbnīcā skolēni  varēja izvēlēties, kādu priekšmetu izgatavot. Vieni veidoja svilpauniekus, citi- paliktņus, pakaviņus un traukus. Darbs ieinteresēja visus. Meistars parādīja arī to, kā trauki tiks apdedzināti.  

Secinājumi:

  • Skolēni pilnveidoja savas teorētiskās un praktiskās zināšanas par senlaicīgo darba rīku un sadzīves priekšmetu izgatavošanu un lietošanu.
  • Gatavojot māla priekšmetus, ir pilnveidotas katra skolēna praktiskās iemaņas veidošanā, ir ievērota katra skolēna līdzdalība mācību procesā.
  • Skolēni ir iepazinuši un izjutuši senču dzīvesveidu, vērtības, salīdzinot ar mūsdienām.
  • Skolēni ir guvuši plašāku priekšstatu par procesiem dabā un vēstures notikumiem mūsu valstī.

Inta Žeikare, vēstures skolotāja
Foto: Inta Žeikare

 

Mācību vizīte uz Viktora Ķirpa  Ates muzeju

Norises laiks: 2020.gada 29.septembris.
Mērķis un uzdevumi:
Apmeklējot Kalncempju pagasta Viktora Ķirpa Ates muzeju, iepazīt latviešu dzīves veidu, vērtības senatnē.
Iepazīties ar senču izmantotajiem kokapstrādes, metālapstrādes un zemkopības darbarīkiem un tehniku.
Pilnveidot teorētiskās un praktiskās zināšanas Latvijas vēsturē, literatūra, sociālajās zinībās, mājturībā un tehnoloģijās.
Pilnveidot katra skolēna praktiskās iemaņas keramikā: iepazīt māla trauku tapšanas posmus, pašiem izgatavot kādu keramikas izstrādājumu.

Dalībnieki: Ludzas pilsētas ģimnāzijas 5.  klašu audzēkņi ( kopā 35 skolēni).

Mācību vizītes gaita:

Dodoties ceļā, bijām jau ieguvuši priekšzināšanas par muzeja darbības virzieniem.  Noskaidrojām, ka brauksim garām vairākām Latgales apdzīvotajām vietām – novadu centriem: Kārsavai, Baltinavai, Balviem.

Ate sagaidīja mūs ar rudenīgi lietainu laiku, bet tas netraucēja izpildīt visu paredzēto programmu. Muzeja teritorijā izvietotas 11 senajai Vidzemei raksturīgas lauku sētas ēkas. Pabijām desmit būvēs un katrā no tām uzzinājām ko jaunu.

Vislielāko interesi skolēnos izraisīja traktoru un motoru šķūņa apmeklējums. Katram bija iespēja apsēsties pie traktora stūres un salīdzināt, cik ļoti 21. gadsimtā attīstījusies mašīnbūve. Redzējām pirmos traktorus, kas ir pilnīgi atšķirīgi no mūsdienu tehnikas.

Otrs interesantākais objekts bija melnā pirts. Audzēkņus īpaši pārsteidza fakti, ka dažkārt pirtī arī dzīvoja un te notika dzemdības.

Labības šķūnī pārsteigumu  sagādāja linu maļamā mašīna. Skolēni izmēģināja griezt smago ratu un iztēloties, kā J. Jaunsudrabiņa “Baltās grāmatas “ Jancis agros rītos sēdēja uz mašīnas soliņa un skubināja zirgu. Dažs pirmo reizi redzēja, kā dabā izskatās lini, no kā top audums.

Smēdē varēja pārliecināties, cik stipram bija jābūt kalējam, lai  pagatavotu metāla darbarīkus. Noskaidrojām svarīgākos darbarīku nosaukumus un to pielietošanas iespējas.

Zirgu inventāra šķūnī, ģēpelē un ratnīcā apskatījām zirgu vilkmes inventāru: arklus, ecēšas, pļaujmašīnas. Ar interesi pētījām transporta līdzekļus: droškas, ragavas un dažādus ratus. Gide rosināja salīdzināt tos ar mūsdienu transporta līdzekļiem. Pētot galdniecības rīkus, skolēni atklāja, ka kokapstrādes darbnīcā daži tiek izmantoti arī tagad.

Pūnīte jeb siena šķūnis bija zināma, bet pārsteidza, ka ekskursanti vasarās to izmanto arī kā ekskluzīvu viesnīcu.

Rija bija noslēpumu pilna. Te mājo arī ragana un velns, kas, kā izrādījās ne vienmēr ir tikai negatīvi varoņi. Uzzinājām, kādi darbi notiek rijā. Redzējām, kādā vidē darbojās R. Blaumaņa velniņi.

Saimes mājā baudījām rupjmaizi ar medu, un izrādījās, ka daži to ēda pirmo reizi. Pārsteigums: tas bija garšīgi! Pie lielā saimes galda iztēlojāmies, kā te garos rudens vakarus vadīja lielā lauku sētas saime.

Radošajā darbnīcā varēja izvēlēties, kādu priekšmetu gatavot. Vieni veidoja svilpauniekus, citi- paliktņus, pakaviņus un traukus. Darbs ieinteresēja visus. Meistars parādīja arī to, kā trauki tiks apdedzināti.  

Secinājumi:

  • Skolēni pilnveidoja savas teorētiskās un praktiskās zināšanas par senlaicīgo darba rīku un sadzīves priekšmetu izgatavošanu un lietošanu.
  • Gatavojot māla priekšmetus, ir pilnveidotas katra skolēna praktiskās iemaņas veidošanā, ir ievērota katra skolēna līdzdalība mācību procesā.
  • Iepazīts senču dzīvesveids, vērtības, salīdzinot ar mūsdienām. Skolēni ir iepazinuši vairāku literāro varoņu darbības vidi.
  • Skolēni ir guvuši plašāku priekšstatu par procesiem dabā un vēstures notikumiem mūsu valstī.

Vanda Žulina, latviešu valodas un literatūras skolotāja
Foto: Līga Batņa

 

Mācību vizīte uz Viktora Ķirpa Ates muzeju

Norises laiks: 2020.gada 24.septembris.
Mērķis un uzdevumi:
Apmeklēt Viktora Ķirpa Ates muzeju.
Iepazīties ar kokapstrādes, metālapstrādes un zemkopības inventāru, ko izmantoja 19. un 20.gs. Latvijas laukos.
Pilnveidot teorētiskās un praktiskās zināšanas mājturībā un tehnoloģijās, Latvijas vēsturē, sociālajās zinībās.
Pilnveidot katra skolēna praktiskās iemaņas.

Dalībnieki: Ludzas pilsētas ģimnāzijas 5.-6. klašu audzēkņi ( kopā 37 skolēni).

Mācību vizītes gaita:
24.septembrī ap plkst.10.00 ieradāmies Kalncempju pagasta Viktora Ķirpa Ates muzejā.

 Lai veiksmīgāk noritētu muzeja apskate, skolēni sadalījās divās grupās. Katra grupa devās apskatīt muzeja eksponātus un celtnes gida pavadībā.  Darbnīcā kopā ar keramiķi Kristapu Brasli skolēni  izgatavoja sev  svilpaunieku vai māla paliktnīti. Veidojot māla darinājumus, skolēni uzdeva arī daudzus jautājumus par māla īpašībām, par māla priekšmetiem un to pielietošanu praktiskajā ikdienas dzīvē. Skolēni bija priecīgi, uzzinot, ka savus mākslas darbus saņems atpakaļ, kad tie būs apdedzināti.

 Skolēni apskatīja  senlaicīgu aku. Viņi paši varēja iesmelt ūdeni un padzerties. Aka atradās kalnā, tāpēc bērni bija izbrīnīti par augsto ūdens līmeni tajā.

Nākamais objekts bija ratnīca. Skolēni ar interesi varēja vērot amatnieku darba rīkus – ēveles, zāģus, virpas un dažādas iekārtas – zirgu loku, ragavas slieču un slēpju liekšanai, kā arī ratu riteņu gatavošanai.

Smēdes mājā, kur  izvietoti kalēja darba rīki, skolēniem bija iespēja izjust kalēja darba smagumu, pacilājot smagos kalēja darba piederumus – āmurus, atslēgas.

Zirgu inventāra šķūnī skolēni aplūkoja zirgu vilkmes inventāru, kas tika izgatavoti no koka un metāla, piem. arkls, grābeklis, sējmašīna.

Pūnīte kādreiz tika izmantota siena glabāšanai, taču skolēni atzina, ka labprāt vēlētos tajā arī pārnakšņot.

Traktoru un motoru šķūnī skolēni tika iepazīstināti ar iekšdedzes motoriem, traktoriem, tvaika katliem. Zēni labprāt  izmantoja iespēju pasēdēt uz pašgājējtraktora un iejusties traktora vadītāja lomā.

Melnā pirtiņa ir  saglabājusies no Ottes muižas laikiem, celta no apaļkokiem guļbūvē 1880.gadā. Tā ir lauku melnā – dūmu pirts. Skolēniem ļoti patika šī ēka. Viņi uzmanīgi to apskatīja, jo pieskaroties jebkuram elementam, varēja izsmērēties ar kvēpiem.

Labības šķūnī skolēni guva priekšstatu par linu apstrādes procesu. Ēkā varēja aplūkot linu apstrādes darba rīkus, linu maļamo mašīnu, linu kulstāmo iekārtu, pogaļu sukas, mīstīklu, susekļus linu sukāšanai un labības kuļmašīnas. Skolēni centās atbildēt uz gides uzdotajiem jautājumiem par linu apstrādi.

Apmeklējot riju, skolēni atzina, ka spriguļu izmantošana labības kulšanai bija ļoti smags darbs, jo daži skolēni izmēģināja kult ar spriguļiem.

Klēts ēku izmantoja graudu, apģērbu, dārzkopības un biškopības ražojumu un darba rīku glabāšanai. Skolēni labprāt atbildēja uz gides uzdotajiem jautājumiem par darba rīkiem un to izmantošanu.

Nākamais apskates objekts bija laidars. Ēka celta trīs stāvos – pagrabs, kūts, kūtsaugša – ar uzbraucamu tiltu, kur glabāja lopbarību. Šobrīd ēkā ir krātuve un izstāžu zāle.

Pēdējais apskates objekts bija -  saimes māja. Skolēni labprāt izstaigāja visas istabas. Saimniece uzcienāja  ciemiņus ar svaigi ceptu rudzu maizīti un medu. Bērni bija priecīgi izbaudīt cienastu senlaicīgā ēkā pie lielā galda. Nobeigumā bērniem vajadzēja izpildīt pārbaudes testu, ar mērķi – uzzināt, cik uzmanīgi  ir klausījušies stāstīto.

Secinājumi:

  • Skolēni apmeklēja Viktora Ķirpa Ates muzeju, pilnveidoja savas teorētiskās un praktiskās zināšanas par kokapstrādes, metālapstrādes un zemkopības inventāru 19. un 20.gs. Latvijas laukos.
  • Darbojoties ar mālu, katrs skolēns pilnveidoja savas praktiskās iemaņas, tika ievērota katra audzēkņa līdzdalība mācību procesā.
  • Skolēni pārbaudīja praksē tās zināšanas, kas tika apgūtas tādos mācību priekšmetos kā Latvijas vēsture, mājturība un tehnoloģijas, sociālās zinības.
  • Izglītojamie ir guvuši savus iespaidus par procesiem dabā un vēstures notikumiem.

 Inese Gorbunova, matemātikas skolotāja
Foto: Inese Gorbunova

 

Mācību brauciens uz dabas izglītības centru "Rāzna"

Norises laiks: 2020.gada 23.septembris
Mērķis un uzdevumi:
Apmeklēt dabas izglītības centru ”Rāzna”.
Veidot izpratni par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju izveidošanu un nozīmi, iedalījumu kategorijās.
Pilnveidot teorētiskās un praktiskās zināšanas bioloģijā, piedaloties praktiskajās nodarbībās.
Pilnveidot katra skolēna praktiskās iemaņas par putnu vērošanas principiem, iepazīties ar biežāk sastopamajiem ūdensputniem.

Dalībnieki: Ludzas pilsētas ģimnāzijas 8.klašu audzēkņi.

Mācību vizītes gaita:
Dabas izglītības centrs (DIC) „Rāzna” atrodas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta pārvaldes ēkā Rāznas ezera krastā  Rāznas Nacionālajā parkā. Izglītības centrā dabas izziņas un pētnieciskās nodarbības par apkārtnē sastopamajām dabas vērtībām notiek gan izglītības centra telpās, gan pašā dabas parka teritorijā. Tiek izmantots dabas izzināšanai un pētīšanai paredzēts aprīkojums, darba lapas, izspēlētas dažādas vides izziņas spēles.

Ierodoties dabas izglītības centrā ,,Rāzna”, sākumā notika nodarbība „Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Latvijā, to iedalījums kategorijās”, kuru vadīja Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Agnese Eglīte. Nodarbības sākumā, izmantojot puzles un kartes, skolēni guva priekšstatu par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju iedalījumu un izvietojumu Latvijā un reģionā. Tad sekoja prezentācija par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām. Turpmāk, darbojoties ar īpaši aizsargājamo dabas teritoriju kategorijām, skolēni noskaidroja, ko zina par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, to iedalījumu kategorijās un izveidoja konkrētas kategorijas aprakstu (nacionālais parks, dabas parks un t.t.). Nodarbības beigās skolēni nostiprināja zināšanas, atrisinot krustvārdu mīklu, iemācījās tuvākajā apkārtnē esošo īpaši aizsargājamo dabas teritoriju nosaukumus un kategorijas.

Tālāk sekoja aktivitāte- spēle „Lašu migrācijas ceļš”, kuru vadīja Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Agnese Eglīte. Skolēni uzzināja informāciju par lašu migrācijas ceļu, lašu dzīves ciklu un lašu migrācijas ceļā esošajiem šķēršļiem. Spēle bija ļoti saistoša un skolēni aktīvi iesaistījās.

Nākamā  nodarbības tēma bija  „Ūdensputni’’. To vadīja dabas aizsardzības pārvaldes dabas izglītības centra "Rāzna" vadītāja Regīna Indriķe. Nodarbības pirmajā daļā tika iegūts priekšstats par pamatprincipiem putnu vērošanā un atpazīšanā. Tad sekoja prezentācija par ūdensputniem,  to daudzveidību un dzīves paradumiem. un putnu pielāgošanos dažādām dzīves vidēm. Nodarbības otrajā daļā  notika praktiskās nodarbības dabā. Skolēni sadalījās pāros, katram pārim tika iedots binoklis un putnu noteicējs.  Dabas izglītības centra vadītājas Regīnas Indriķes  vadībā skolēni devās pie Rāznas ezera un, izmantojot augu un dzīvnieku noteicējus, binokļus, pētīja, vēroja  un noteica ūdensputnus.   Skolēniem bija iespēja vērot putnus izmantojot tālskati, kurš, galvenokārt, domāts putnu novērojumiem lielos attālumos, jo paredzēts ilgstošākiem novērojumiem un liekams uz statīva. Nodarbības noslēgumā skolēni apkopoja iegūtos rezultātus par redzētajām putnu sugām.

Skolēni ar lielu interesi un aizrautību piedalījās praktiskās nodarbībās. Zināšanas, kas iegūtas   ar praktisku darbošanos, ilgāk paliek atmiņā. Paldies  dabas izglītības centram “Rāzna” par aizraujošām nodarbībām. 

Secinājumi:

  • Skolēniem ir izpratne par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, un to iedalījumu kategorijās.
  • Skolēni ir pilnveidojuši teorētiskās un praktiskās zināšanas bioloģijā, piedaloties praktiskajās nodarbībās.
  • Skolēni ir guvuši praktiskās iemaņas par putnu vērošanas principiem, tuvāk iepazinuši biežāk sastopamo ūdensputnu sugas.
  • Ir pilnveidota katra skolēna prasme patstāvīgi veikt novērojumus un pētījumus.

 

Ineta Jezupova, bioloģijas skolotāja
Foto: Nataļja Narnicka

 

© 2020 Ludzas pilsētas ģimnāzija. Visas tiesības paturētas
Real time web analytics, Heat map tracking